Nerātnās Dziesmas, M M - Nozagtā Bērnība

Es tāpat kā visi citi gribēju sev bērnību.
Smieklu un skaistu mirkļu piepildītu.
Pieaugot savu bērnības augumu šķirstīt,
bērnības laimīgos mirkļus atmiņās ietīt.
Bet dzīvei priekš manis bija citi plāni.
Pie manis mūžam paliks tie bērnības mirkļi, kas sāpes nes līdzi, un tie tā arī paliks.
Par laimīgu bērnību sapnis nepiepildīts.
Dziļi dvēselē klusumā noglabāti ir manas bērnības sapņi.
Sadragātie, neizpildīti, neuzklausīti un nenosargāti, bet tik ļoti, ļoti joprojām man dārgi.
Arī es nekad biju kā visi bērni.
Kam gribējās, lai novrāstot cēli dziedētu māte.
Papūšot, apskaujot visu sadzītu bez sālem.
Bet ik dienu arvien vairāk mana bērnības pasaka izgaisa sāpīgi, aizstreida viņām tāle.
Ar sāpēm sirdī tiek noglabāta katra vilšanās un cerība zaudētā.